Kiberlaikapstākļi (MARTS)

Krāpšana

Krāpnieki izliekas par uzņēmumu un iestāžu darbiniekiem

CERT.LV novēroja vairākus krāpniecības mēģinājumus, kuros ļaundari izlikās par reāliem uzņēmumu vai iestāžu darbiniekiem un lūdza grāmatvedību/ vadību atjaunot informāciju par konkrētā darbinieka algas kontu, nomainot to pret citu. Līdzīgas krāpniecības periodiski ir tikušas novērotas arī iepriekš.

Vairāk: https://cert.lv/lv/2023/03/aktivizejusies-krapnieki-kas-izliekas-par-uznemumu-un-iestazu-darbiniekiem

Krāpnieciskas īsziņas Valsts ieņēmumu dienesta vārdā

Tika saņemti ziņojumi par krāpniekiem, kas Valsts ieņēmumu dienests vārdā sūtīja SMS paziņojumus par nodokļu atmaksu. Paziņojumā iekļautā saite veda uz pikšķerēšanas vietni, kas imitēja SEB internetbanku (tika saņemta informācija arī par gadījumiem, kad tika viltotas Luminor un Latvija.lv vietnes). Krāpnieku mērķis bija izgūt bankas piekļuves datus. Krāpnieki, iespējams, seko līdzi aktuālajiem notikumiem valstī un tos izmanto krāpnieciskajās darbībās, piemēram, ka iedzīvotājiem no 1. marta VID iespējams iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Vairāk: https://www.facebook.com/certlv/posts/pfbid0EBP4xLQYp5ARJrwUuDoCLQbX8Fo3289Dr5sxK63Dx2npsYWemQW7Z7c5DK5WPFYPl

Turpinājās krāpnieciski e-pasti bankas “Citadele” vārdā

Martā tika novērotas vairākas krāpnieciskas kampaņas, kurās uzbrucēji izplatīja viltus e-pastus bankas “Citadele” vārdā. Līdzīgi kā krāpnieciskajā SMS kampaņā VID vārā, arī viltus “Citadele” e-pastos parādījās nodokļu atmaksas motīvs – e-pasta saņēmēji tika aicināti atvērt pielikumu, lai priekšskatītu informāciju par nodokļu atmaksu. Atsevišķos gadījumos krāpnieki draudēja arī ar konta bloķēšanu vai aicināja apmaksāt muitas nodokli par pasta sūtījumu. Uzbrukumu mērķis bija iegūt lietotāju personīgo informāciju un internetbankas piekļuves datus.

Atkal uzdarbojas investīciju krāpnieki

Šoreiz krāpnieki saziņai izmantoja e-pasta adresi, kas atgādināja kriptovalūtas apmaiņas vietni Binance (krāpnieciskā e-pasta adrese @binanc.co.uk, oficiālā vietnes adrese www.binance.com). Kāds Latvijas iedzīvotājs, paklausot krāpnieku aicinājumam, veica kriptovalūtas iegādi aptuveni 2500 eiro vērtībā un ieguldīja to krāpnieku norādītajā platformā profitrop.com/trading. Brīdī, kad tika izrādīta vēlme “nopelnīto” izņemt, viltus platformas uzturētāji pieprasīja dažādus papildu maksājumus. Tikai šajā posmā krāpšana tika atpazīta. CERT.LV aicināja cietušo vērsties ar iesniegumu Valsts policijā. Papildu aizsardzībai pret kiberapdraudējumiem, tādiem kā  krāpnieciskas un vīrusus izplatošas vietnes, CERT.LV iesaka izmantot bezmaksas rīku – DNS ugunsmūri (https://dnsmuris.lv/).

Krāpnieki izmanto atpazīstamus zīmolus

Tika saņemta virkne ziņojumu par krāpnieku aktivitātēm, kurās izmantoti sabiedrībā atpazīstamu uzņēmumu zīmoli. Krāpnieki gan imitēja portālu un izvietoja maldinošu informāciju, gan publicēja viltus loterijas un reklāmas sociālajos tīklos. Uzbrucēju mērķis bija iedzīvotāju datu iegūšana. CERT.LV aicina pirms jebkādu datu ievades pārliecināties, vai vietnes adrese atbilst sagaidāmajai (neiztrūkst vai nav lieki burti/ simboli vietnes adresē, dažreiz adrese pat attāli nav līdzīga oriģinālajai, jo krāpnieki savām darbībām izmanto kādu uzlauztu vietni) un vai loterija, kurā gatavojaties piedalīties, eksistē (to vislabāk pārbaudīt attiecīgā uzņēmuma oficiālajā mājas lapā un sociālo tīklu kontos, uz kuriem nokļūsiet no mājas lapas).

Ļaunatūra un ievainojamības

Kritiska Microsoft Outlook ievainojamība apdraud paroļu drošību

Microsoft publicēja atjauninājumus kritiskai Microsoft Outlook “nulles dienas” ievainojamībai (CVE-2023-23397), kas kopš pagājušā gada tiek aktīvi izmantota arī no Krievijas APT grupējumu puses. Saskaņā ar Microsoft rīcībā esošo informāciju, minētā ievainojamība izmantota ne tikai uzbrukumos Ukrainas resursiem, bet arī pret vairākām organizācijām Eiropā, to vidū arī valsts iestādēm un kritiskās infrastruktūras resursiem. Uzbrucējs var izgūt lietotāja paroles Net-NTLMv2 jaucējvērtību (hash), kura var tikt izmantota tālākos uzbrukumos, nosūtot lietotājam speciāli sagatavotu e-pastu. Lietotāja iesaiste uzbrukuma procesā nav nepieciešama jeb uzbrukums var būt veiksmīgs arī, lietotājam inficēto e-pastu neatverot.

Vairāk: https://cert.lv/lv/2023/03/kritiska-microsoft-outlook-ievainojamiba-cve-2023-23397-windows-sistemam

Microsoft Word dokuments sniedz uzbrucējam attālinātu piekļuvi

Tika publiskots metodes apraksts (PoC), kā izveidot dokumentu ar aktīvo kodu, lai ekspluatētu kritisku Microsoft Word ievainojamību (CVE-2023-21716, CVSS 9.8 ) un iegūtu attālinātu piekļuvi upura iekārtai. CERT.LV aicināja pārliecināties, ka ir uzstādīti jaunākie Microsoft atjauninājumi.

Vairāk: https://msrc.microsoft.com/update-guide/vulnerability/CVE-2023-21716

Bīstamie attēli

Tika saņemts ziņojums no kāda uzņēmuma par darbiniekiem masveidā iesūtītu kaitīgu e-pastu, kura pielikumā tika pievienots vīrusu saturošs attēls (.IMG fails). Uzņēmuma izmantotais antivīruss kaitīgo saturu neatpazina, taču uzņēmuma iekšējā drošības politika noteica .IMG failu bloķēšanu, kas nodrošināja potenciālā kaitējuma novēršanu. E-pasta pielikumā ieslēptā ļaunatūra tika identificēta kā TrojanCryxos, kas inficētajā iekārtā lejupielādē citas ļaunatūras, tai skaitā šifrējošos izspiedējvīrusus.

Dārgie drošības caurumi

Kāda uzņēmuma grāmatvedības datorā tika sašifrēti visi faili, kā arī tika konstatēts, ka visi servera faili ir šifrēti. Lai arī uzņēmumā izmantotā attālinātā piekļuve (RDP) tiek aizsargāta pret paroļu minēšanas uzbrukumiem (brutforce), pārējās uzņēmuma izmantotās tehnoloģijas uzskatāmas par novecojušām un tām netiek nodrošināts atbilstošs drošības līmenis un drošības ielāpi (Windows XP un Windows Server 2003). Uzņēmums vērsās ar iesniegumu policijā.

Pakalpojuma pieejamība

Turpinās DDoS uzbrukumi

Krievijas agresīvo politiku atbalstošo haktīvistu aktivitātes turpinājās arī martā, intensitātei samazinoties mēneša beigās. DDoS uzbrukumus piedzīvoja transporta nozare un virkne valsts iestāžu resursu, to vidū arī Ārlietu ministrija, Finanšu izlūkošanas dienests, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Nacionālais veselības dienests.

Uzbrukumi sadarbībā ar LVRTC un SIA Tet tika veiksmīgi atvairīti un neradīja būtiskus traucējumus to pakļauto sistēmu darbībai.