Pārskata mērķis ir sniegt Latvijas kiberdrošības pārvaldniekiem un speciālistiem operacionāli pielietojamu informāciju, analītiķiem izmantojamu apkopojumu par aizvadītā gada notikumiem Latvijas un Ziemeļeiropas reģiona kibertelpā, kā arī kiberdrošības situācijas attīstības prognozes tuvākai nākotnei.
Latvijā turpina saglabāties augts kiberapdraudējumu līmenis, ko rada finansiāli, politiski un ideoloģiski motivēti kiberuzbrukumi. Kiberapdraudējumu ainava mainās sarežģītu kiberuzbrukumu rezultātā, kuros tiek izmantota gan cilvēku neuzmanība, gan tehnoloģiju ievainojamības, kiberuzbrucējiem gudri pielietojot pikšķerēšanu, mērķētu ļaunatūras piegādi un vāju autentifikāciju.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā joprojām Latvijā ir novērojams augsts kiberapdraudējumu līmenis. 2024. gada 1. ceturksnī apdraudējumu un incidentu skaits ir samazinājies tikai par 3% salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgo periodu, turklāt tas ir par 5% lielāks nekā pagājušā gada pēdējos trijos ceturkšņos. Tomēr Latvija demonstrējusi pārliecinošu kibernoturību, un l
Situācija Latvijas kibertelpā 2023. gada 4. ceturksnī bija intensīva, bet stabila. Apdraudēto unikālo IP adrešu apjoms līdzīgs iepriekšējam ceturksnim un šim pašam periodam pagājušajā gadā. Izteikti krasas svārstības apdraudēto IP adrešu apjomā nav novērotas, kas liecina par to, ka Latvijas kibertelpas aizsardzības pasākumi ir efektīvi un atbilstoši.
Kiberapdraudējumu līmenis Latvijas kibertelpā 2023. gada 3. ceturksnī joprojām ir augsts, arī salīdzinājumā pret šo pašu periodu pagājušajā gadā, taču kiberdrošības situācija vērtējama kā stabila.
Visa pārskata perioda garumā bija vērojami periodiski intensīvi Krievijas agresiju atbalstošu haktīvistu veikti DDoS uzbrukumi gan enerģētikas un transporta nozarēm, gan virknei valsts iestāžu resursu, taču lielākoties tie neradīja nekādu ietekmi uz mērķētajiem resursiem vai arī ietekme bija neliela.