☰

CERT.LV darbības pārskats par 2020. gada 1. ceturksni

Kopumā kiberdrošības apdraudējuma līmenis COVID-19 pandēmijas apstākļos vērtējams kā mērens, ar apdraudējuma paaugstināšanos attālā darba tehnoloģijām. Aktīvi turpinājās uz Smart-ID lietotājiem vērstas krāpnieciskas aktivitātes, kas ļāva secināt, ka daudzi klienti neizprot pakalpojuma loģiku un funkcija. Daļā iedzīvotāju neizpratni izraisīja apziņošanai izmantotie mehānismi.

[] Pārskati

CERT.LV darbības pārskats par 2019. gada 4. ceturksni

Turpinājās krāpniecisku “finanšu speciālistu” zvani. Tika saņemti daudzi ziņojumi par krāpniecisku e-pastu kampaņu krievu valodā, kuros tika pieprasīta samaksa par kompromitējošas informācijas neizpaušanu. Decembrī CERT.LV veica vairāku incidentu analīzi, kuru detaļas liecināja, ka virkne valsts iestāžu darbinieku un politiķu ir piedzīvojuši mērķētu kiberuzbrukumu.

[] Pārskati

CERT.LV darbības pārskats par 2019. gada 3. ceturksni

Ceturksnim bija raksturīgas daudzas Smart-ID pikšķerēšanas kampaņas, internetbankas piekļuves datu izkrāpšanas uzbrukumi un krāpšanas ar telefona zvanu starpniecību. Turpinājās iejaukšanās biznesa sarakstē (BEC) ar finansiāliem zaudējumiem vairāk nekā 10 000 EUR apmērā. Arī krāpšanas kampaņas, kas vērstas pret iestādes vai uzņēmuma finanšu darbiniekiem bija ievērojamā apjomā.

[] Pārskati

CERT.LV darbības pārskats par 2019. gada 2. ceturksni

Pārskata periodā izplatītākais apdraudējums nemainīgi bija konfigurācijas nepilnības ar kritumu 5% pret iepriekšējo periodu, otrs izplatītākais bija ļaundabīgs kods ar kritumu 10%, bet trešais - ielaušanās mēģinājumi ar kritumu 22%.

[] Pārskati

CERT.LV darbības pārskats par 2018. gadu pieejams arī angļu valodā

CERT.LV darbības pārskats par 2018. gadu pieejams tagad arī angļu valodā.

[] Pārskati

CERT.LV darbības pārskats par 2018. gadu

Kopējais kiberdrošības apdraudējuma līmenis Latvijas kibertelpā vērtējams kā mērens. Komerciāli motivēto uzbrukumu apjoms bija nemainīgi augsts, tendence - lēni pieaugoša. Galvenie cietušie bija mazie un vidējie uzņēmēji. Publiskajā sektorā pārsvarā cieta pašvaldības Latvijas reģionos. Finanšu sektors bija stabils un būtiski incidenti novēroti netika.

[] Pārskati