Kiberdrošības izaicinājumi Latvijā: zināšanas, paradumi un riski

CERT.LV sadarbībā ar SIA "Latvijas Fakti" 2024. gada nogalē veica sabiedriskās domas aptauju, aptaujājot respondentus, lai noskaidrotu kiberdoršības izpratni, kiberhigiēnas paradumus, kā arī pieredzi kiberincidentu gadījumos. Tiešsaistes aptaujā tika sasniegti 1003 respondenti vecumā no 18 līdz 99 gadiem.

Latvijas iedzīvotāju kiberdrošības ieradumi – svarīgākie fakti:

Drošības sajūta un apdraudējuma apzināšanās – Lai gan 69% iedzīvotāju jūtas droši internetā, vairāk nekā puse (54%) atzīst, ka varētu kļūt par hakeru mērķi, īpaši izteikti tas ir starp Latgalē dzīvojošajiem un respondentiem ar augstāku izglītības līmeni.

Nepietiekamas kiberdrošības zināšanas – Lielākā daļa iedzīvotāju savas zināšanas vērtē kā viduvējas 3 (skalā no 1līdz 5; 1 – vājās/ļoti sliktas, 5 – izcilas, ļoti labas), tikai 14% skaidri zina, kas ir kiberhigiēna. 11% nezina, kas ir divfaktoru autentifikāciju (2FA).

Zema paroles drošība – tikai 48% lietotāju izmanto unikālas un sarežģītas paroles katram kontam, Lielākā daļa respondentu (63%) nespēja atpazīt un atzīmēt pilnīgi visas nedrošās paroles no piedāvātajiem atbilžu variantiem.

Nepilnīgi drošības paradumi – lielākā daļa no aptaujas dalībniekiem jeb 65% maksājumiem internetā izmanto savu parasto algas, norēķinu karti. 22% respondentu ir speciāla karte, kas paredzēta interneta maksājumiem. Tikai 12% interneta lietotāju izmanto divfaktoru autentifikāciju (2FA) visiem resursiem, lai aizsargātu savus kontus pret nesankcionētu piekļuvi.

Iedzīvotāju drošības sajūta un apdraudējuma apzināšanās

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (69%) jūtas droši internetā, tomēr pastāv reģionālas un demogrāfiskas atšķirības. Jaunieši vecumā no 18 līdz 34 gadiem biežāk izjūt drošību (80%), salīdzinot ar vecākiem respondentiem (65%). Rīgā, Rīgas reģionā, Vidzemē un Zemgalē drošības sajūta ir lielāka (70%) nekā Latgalē (55%).

54% aptaujāto uzskata, ka viņi varētu kļūt par hakeru mērķiem. Šo risku īpaši apzinās Latgales iedzīvotāji (69%) un personas ar augstāko izglītību (59%). Tāpat pētījums rāda, ka cilvēki ar augstākiem ienākumiem biežāk apzinās kiberdrošības draudus.

Interneta drošības jautājumi uztrauc 79% iedzīvotāju, sevišķi Rīgā (82%). Biežākais uztraukuma iemesls ir ziņas par kiberuzbrukumiem (70%), kam seko zināšanu trūkums (26%) un pašu pieredzēti uzbrukumi (20%).

Apspriežot drošības veicināšanas faktorus Latgalē 25% iedzīvotāju neuzskata, ka kaut kas veicinātu viņu drošības sajūtu, kamēr citos reģionos šādu nostāju pauda tikai 8–17% aptaujāto. Teju puse respondentu (50%) norādīja, ka paļaujas uz savām zināšanām, savukārt 40% izmanto antivīrusu programmas, savukārt vecāka gadagājuma iedzīvotāji (55+) biežāk uzticas pazīstamiem IT speciālistiem (33%).

Informāciju par kiberdrošību visbiežāk iegūst tradicionālajos medijos (49%) un no IT profesionāļiem (41%), savukārt apmēram viena trešdaļa no respondentiem norādīja, ka informāciju iegūst sociālajos tīklos (35%), no CERT.LV (33%) un no ģimenes locekļiem, draugiem (32%). Viena piektdaļa (22%) norādīja, ka informāciju meklē paši Google vai citā interneta pārlūka meklētājā, un 21% informāciju iegūst no kolēģiem.

Kiberdrošības izpratne, zināšanas un paradumi

Kiberdrošības zināšanu pašvērtējums ir viduvējs – 3 (skalā no 1 līdz 5; 1 – vājās/ļoti sliktas, 5 – izcilas, ļoti labas). Labāk savas zināšanas kiberdrošības jomā novērtē respondenti ar lielākiem ienākumiem, tur rādītājs ir virs vidējā – 3,27, savukārt ar zemākiem ienākumiem, respondentu kopējais rezultāts ir 2,71. No pētījuma dalībniekiem tikai 14% skaidri zina, kas ir kiberhigiēna, bet 21% šo terminu dzird pirmo reizi.

Runājot par paradumiem, tikai 28% regulāri maina privātuma iestatījumus sociālajos tīklos, bet 12% nekad to nav darījuši. VPN (virtuālu privāto tīklu) darba datoram izmanto tikai 23%.

11% respondentu atzīst, ka nezina, kas ir divfaktoru autentifikācija (2FA), 59%, to izmanto daļai resursu, taču 18% to neizmanto vispār.

Liela daļa respondentu joprojām neievēro drošas paroļu veidošanas principus – tikai 48% konsekventi izmanto atšķirīgas paroles darbam un privātai dzīvei, un 63% nespēja atpazīt nedrošas paroles, izvēloties tās starp piedāvātajiem atbilžu variantiem. Tas norāda uz nepieciešamību pēc plašākas izglītošanas par kiberdrošību un paroļu drošības labāku ievērošanu.

Rezerves kopijas visiem datiem veido tikai 12% aptaujāto, kamēr 20% vispār neveic datu/informācijas dublēšanu. 46% aptaujāto darba vietā ir saņēmuši kiberdrošības instruktāžu, taču Latgalē un Kurzemē šādu apmācību saņēmusi tikai aptuveni trešdaļa strādājošo.

Kiberuzbrukumu pieredze

Kiberuzbrukumu pieredze ir 24% aptaujāto. No tiem, kas cietuši uzbrukumos, 59% to piedzīvoja vienu reizi, bet 24% - divas reizes. 33% kiberuzbrukumu upuru zaudēja naudu, lielākajai daļai summas nepārsniedzot 100 eiro.

Saskaņā ar aptaujas datiem vairums dalībnieku ir piedzīvojuši krāpnieciskās aktivitātes tiešsaistē, taču tikai neliela daļa (24%) ir tieši cietuši no kiberuzbrukumiem. Interesanti, ka 7% respondentu nav pārliecināti, vai viņi ir bijuši kiberuzbrukuma upuri, kas liek domāt par iespējamu informācijas trūkumu vai neapzināšanos par šāda veida apdraudējumiem.

Respondenti, kas ir vecāki par 65 gadiem, retāk piedzīvo kiberuzbrukumus, bet biežāk to piedzīvo respondenti vecumā no 55 līdz 64 gadiem. Tomēr, ņemot vērā dažādos faktorus, piemēram, interneta lietošanas biežumu, nevar viennozīmīgi secināt, ka konkrētās vecuma grupas būtu vairāk pakļautas kiberuzbrukumiem.

Daudzi respondenti bija pietiekami informēti par to, kā rīkoties kiberuzbrukuma gadījumā. Kopumā 66% norādīja, ka zināja, kā rīkoties, kad sastapušies ar kiberuzbrukumu. Tomēr reģionālās atšķirības liecina, ka Vidzemes respondenti bija viszinošākie (85%), kamēr Latgalē vismazāk bija zināšanas par pareizu rīcību šādās situācijās – tikai 49%.

Kiberdrošības izpratnes izaicinājumi

Aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem ir salīdzinoši augsta drošības sajūta internetā, taču pastāv reģionālas un demogrāfiskas atšķirības, un vairāk nekā puse apzinās iespējamos kiberdraudus. Vienlaikus zināšanas par kiberdrošību ir vidējas, un liela daļa respondentu nezina būtiskus drošības jēdzienus, piemēram, kiberhigiēnu un divfaktoru autentifikāciju.

Kiberdrošības paradumi ir nepilnīgi – daudzi neizmanto unikālas paroles, regulāri neveido rezerves kopijas un nepielieto pietiekamus drošības pasākumus. Lai gan augstāka izglītība un ienākumi korelē ar labāku izpratni par kiberdrošību, kā rāda dati, lielai daļai Latvijas iedzīvotāju trūkst zināšanu par kiberhigiēnu un efektīgiem drošības risinājumiem. Tāpēc ir nepieciešams uzlabot sabiedrības zināšanas lai mazinātu riskus un iedzīvotāji efektīvāk spētu aizsargāt savus personas datus un finanšu līdzekļus.

Vizuālie materiāli pdf formātā pieejami šeit