Kiberlaikapstākļi | 2025 | JANVĀRIS

Krāpšana

Krāpnieku metodes kā hidra - pastāvīgi atjaunojas un pielāgojas jauniem apstākļiem

Kamēr ziema “atpūšas”, kibertelpā jau gada pirmajā mēnesī piedzīvots visai spēcīgs krāpšanas “sniegputenis”. Krāpnieki turpina sūtīt viltus ziņas, apgalvojot, ka bankas konta dati ir novecojuši vai nepieciešami datu atjauninājumi, tādējādi cenšoties izvilināt cilvēku personīgos bankas pieejas datus. Apjomīgākā pikšķerēšanas kampaņa janvārī bija maskēta ar SEB bankas vārdu, fiksētas pikšķerēšanas arī ar Swedbank tēlu u.c.

Attēlā ekrānšāviņi ar pikšķerēšanas piemēriem e-pasta vēstulēs

Turpinās pikšķerēšanas ar PayPal rēķiniem – pēc viltus rēķina saņemšanas tos upurus, kas piezvanījuši uz viltus klientu apkalpošanas numuru, krāpnieki mudina instalēt attālinātās vadības programmatūru un mēģina izkrāpt finanšu datus.

Fiksētas pikšķerēšanas kampaņas e-pastu piekļuves datu izkrāpšanai, tostarp Microsoft Outlook, Roundcube, Zimbra un inbox.lv. Nerimstas smikšķerēšana, krāpniekiem izmantojot Amazon Prime un NETFLIX zīmolus un izsūtot īsziņas ar aicinājumu apstiprināt maksājuma datus.

Joprojām iecienīta krāpnieku shēma ir uzdoties par Latvijas Pasts un kurjerpakalpojumu sniedzējiem (DPD, DHL, Omniva), mudinot lietotājus “apstiprināt” sūtījuma saņemšanas laiku vai precizēt piegādes adresi.

Attēlā ekrānšāviņi ar smikšķerēšanas piemēriem

Izveidojot viltus tīmekļvietnes, no iedzīvotājiem mēģina izvilināt bankas karšu datus un izkrāpt naudu. Piemēram, viltus viesnīcu lapā kāds iedzīvotājs zaudējis vairākus tūkstošus eiro, rezervējot Tenerifē neeksistējošu villu.

Aktuāli krāpnieku zvani no ārvalstīm, maskējoties kā vietējie numuri, kas sākas ar +371 . Un tas vēl nav viss!

Aicina uzmanīties no iespējamiem krāpnieciskiem zvaniem par elektrības skaitītāju nomaiņu

Iedzīvotājiem jāuzmanās no iespējamiem krāpnieciskiem zvaniem par elektrības skaitītāju nomaiņu, brīdina Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), atsaucoties uz Igaunijas kolēģu sniegto informāciju.

Kaimiņos Igaunijā novēroti krāpnieciska rakstura gadījumi, kad persona krievu valodā uzrunā elektroenerģijas tirgotāja klientus, uzdodoties par elektroenerģijas tirgotāja oficiālo pārstāvi. Telefona sarunas laikā klienti tiek informēti, ka saistībā ar gaidāmo elektroenerģijas sinhronizāciju šā gada 8.-9. februārī nepieciešams savā mājoklī nomainīt elektroenerģijas skaitītāju. Krāpnieciskos nolūkos personai tiek lūgts veikt autentifikāciju savā internetbankā ar Smart-ID, tādējādi piekļūstot personas datiem un finanšu līdzekļiem.

KEM aicina iedzīvotājus Latvijā par šādiem gadījumiem informēt savu mobilo sakaru operatoru un Valsts policiju, ja šādi krāpnieciska rakstura zvani nonāk arī Latvijas sabiedrības redzeslokā. KEM aicina neveikt krāpnieku prasītās darbības, nesniegt personīgos datus, kā arī neveikt autorizāciju ar Smart-ID.

Atslēgšanās no BRELL procesam nav saistības nedz ar mājokļos esošiem elektroenerģijas skaitītājiem un to nomaiņu, nedz citām tehniskām darbībām, kas saistītas ar elektroenerģijas pieslēgumu mājsaimniecībām, skaidro KEM. Iedzīvotājus aicina sekot līdzi aktuālai informācijai KEM un AS Augstsprieguma tīkls tīmekļvietnēs.

Kārtējais “Je t’aime” beidzas ar salauztu sirdi un izkrāptiem 40 000 eiro

Vai Tinder lietotne ir kļuvusi par slazdu, kur “romantiskie” investīciju krāpnieki ievilina upuri ilūziju pasaulē? Nesen kāda sieviete Tinder platformā iepazinās ar turīgu “biznesmeni” no Francijas. Liekot lietā pārbaudītas psiholoģijas metodes, viņš pārliecināja sievieti ieguldīt naudu, kā izrādās, speciāli izveidotā krāpnieciskā tīmekļvietnē, apgalvojot, ka milzu peļņu var iegūt ar minimālu risku. Mīlestība var būt akla! Iekrītot krāpnieka lamatās, sieviete zaudēja gandrīz 40 000 eiro.

Lai iegūtu lielāku ticamību, krāpnieki rāda upurim pašu izveidotas tīmekļvietnes, apgalvojot, ka ieguldījumiem ir augsta peļņa, kas gaidāma arī nākotnē. Šādi solījumi norāda uz paaugstināta riska ieguldījumiem vai krāpšanu. Neļaujiet romantikai aizēnot saprātu!

Pat pēc naudas izkrāpšanas, viltvārži nereti turpina krāpšanas shēmas, sazinoties pēc kāda laika atkārtoti kā cita persona, piemēram, jurists vai policists, solot palīdzēt atgūt pazaudēto naudu, bet par to pieprasot atkal veikt neskaitāmus maksājumus. Tādējādi upuris tiek apkrāpts atkārtoti.

SVARĪGI! Rūpējieties par savu datu drošību! Nedalieties ar informāciju par bankas pieejām, parolēm un eParaksta piekļuves datiem ne telefonsarunās, ne sarakstē internetā!

Ziņojiet CERT.LV, pārsūtot saņemto krāpniecisko e-pasta vēstuli uz cert@cert.lv un īsziņu uz tālruņa numuru: 23230444. Saņemtie ziņojumi tiek apkopoti un kaitnieciskie domēna vārdi ievietoti aktīvās aizsardzības rīkā – DNS ugunsmūrī – kas ir bezmaksas risinājums un ir pieejams katram Latvijas iedzīvotājam.

NODERĪGI! Vairāk informācijas, kā atpazīt krāpnieciskas ziņas: https://dnsmuris.lv/ka-zinot-cert-lv.html

Ļaunatūra un ievainojamības

No sniega ne ziņas, ne miņas, tikmēr plosās ļaunatūras

Janvārī salīdzinoši bieži tika novērota SocGholish tipa ļaunatūra. Viens no skaudrākajiem piemēriem bija gadījums ar kādas baznīcas tīmekļvietni. Hakeri uzlauza šo vietni, un pēc tam tajā ievietoja ļaunprātīgu JavaScript kodu, ar kura palīdzību lietotājiem tika piedāvāts lejupielādēt pārlūkprogrammas Chrome viltus atjauninājumu, kas saturēja ļaunatūru. Šāda veida kiberuzbrukumi ir īpaši bīstami, jo tie izmanto uzticamas vietnes, lai izplatītu ļaunatūras, un var viegli maldināt lietotājus, kuri uzticas šīm vietnēm.

Kā tas notiek? Piemēram, izmantojot WordPress ievainojamību, tiek uzlauzta kāda uzticama tīmekļvietne. Kiberuzbrucējs mājas lapas HTML kodā izveido ļaunprātīgu skriptu. Šis skripts, šajā gadījumā ļaunatūra SocGholish, pārveido kompromitēto vietni tā, ka, piemēram, parādās uznirstošais pārlūkprogrammas viltus atjauninājuma paziņojuma logs. Kad lietotājs lejupielādē šādu viltus atjauninājumu, viņa dators tiek inficēts ar ļaunatūru, visbiežāk Lumma Stealer, kas var nozagt sensitīvu informāciju vai veikt citas kaitīgas darbības.

NODERĪGI! Lai pasargātos no ļaunatūrām un citiem kiberapdraudējumiem:

► Regulāri veiciet atjauninājumus – jaunākās versijas ietver drošības labojumus, kas novērš ievainojamības.

⇒ Tīmekļa vietņu uzturētājiem ir svarīgi sekot līdz satura vadības sistēmu atjauninājumiem, piemēram, Wordpress un tā paplašinājumiem.

⇒ Pārlūkprogrammas Chrome versiju atjaunināšana notiek automātiski, kad aizverat un atkārtoti atverat pārlūku. Tāpat arī citi pārlūki veic automātiskos atjauninājumus. Tādējādi jaunākās drošības funkcijas un labojumi ir jūsu rīcībā uzreiz pēc to izlaišanas.

► Izmantojiet antivīrusu programmatūru un DNS ugunsmūra lietotni – tā nodrošina aktīvu aizsardzību, bloķējot kibernoziedznieku uzturētas vietnes, kas saņem un apkopo sensitīvu informāciju no jau inficētām iekārtām.

Pieaug izspiedējvīrusu uzbrukumi organizācijām

Aukstuma viļņu un sniegotu dienu Latvijā kļūst arvien mazāk, ko nevar teikt par izspiedējvīrusu uzbrukumiem – to skaits arvien pieaug. Gada pirmajā mēnesī kāda medicīnas iestāde piedzīvoja šifrējošā izspiedējvīrusa uzbrukumu naudas izspiešanas nolūkos.

Izspiedējvīrusa uzbrukums parasti sākas e-pasta pielikumā, kur pievienots izpildāmais fails, arhivēta datne vai attēls. Tiklīdz tiek atvērts pielikums, ļaunprogrammatūra tiek palaista lietotāja sistēmā.

Lai novērstu un mazinātu iespējamos izspiedējvīrusa riskus, ir svarīgi ievērot kiberdrošības pasākumus: veidot drošas datu rezerves kopijas, izmantot pretvīrusu programmas, pārskatīt attālinātās piekļuves tiesības un izvairīties no aizdomīgu e-pastu vai saišu atvēršanas.

Tīmekļvietnē “No More Ransom” (nomoreransom.org) pieejami padomi par izspiedējvīrusu novēršanu.