Digitālā ikdiena starp drošību un risku

Mūsdienu digitālā vide kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu – tajā mēs strādājam, sazināmies, iepērkamies un izklaidējamies. Līdz ar ērtībām pieaug arī riski. 2025. gada izskaņā CERT.LV veica sabiedriskās domas aptauju, kas tapa sadarbībā ar SIA "TNS LATVIA" (Kantar; tagad - Fifty5Blue). Kā mainījusies attieksme, zināšanas un uzvedība Latvijas sabiedrībā kiberdrošības paradumos un kas sagaidāms nākotnē?

Drošības sajūta pieaug, bet riski saglabājas

Pētījuma rezultāti liecina par šķietami pozitīvu tendenci – cilvēki digitālajā vidē jūtas arvien drošāk. Ja 2024. gadā 69% respondentu jutās droši, tad 2025. gadā šis rādītājs pieaudzis līdz 78%. Vienlaikus samazinājusies nedrošības sajūta no 31% uz 19%.

Drošības sajūta ir subjektīvs rādītājs un mūsu uztvere ne vienmēr atbilst realitātei. 2025. gada dati liecina, ka aptuveni 66% (2024.g. - 58%.) respondentu saskārušies ar krāpnieciskām aktivitātēm un 55% (2024.g. - 54%.) uzskata, ka vētu būt hakeru mērķis.

Šī tendence saglabājas, kas norāda uz būtisku plaisu starp subjektīvo drošības sajūtu un reālo apdraudējumu. Tas norāda uz nepieciešamību pēc kritiskākas attieksmes un regulāras informētības.

Zināšanas ir sākums, bet rezultātu dod rīcība

55% (2024.g. - 50%.) no aptaujātajiem min, ka drošības sajūtu viņiem sniedz pieredze un zināšanas, kam seko tehnoloģiskie risinājumi, piemēram, antivīrusu programmu izmantošana – 38% (2024.g. - 40%.) un IT speciālistu atbalstam, pie kuriem vajadzības gadījumā var vērsties – 17% (2024.g. - 26%.).

Lai gan drošības sajūta lielā mērā balstās uz zināšanām un pieredzi, tā ne vienmēr pilnībā atspoguļojas cilvēku faktiskajā rīcībā. Tāpēc ir būtiski pievērst uzmanību tam, kā šī uztvere izpaužas ikdienas paradumos digitālajā vidē. Piemēram, rezerves kopijas veido 56% (2024.g. - 50%.).Tikai 30% (2024.g. - 48%.) respondentu izmanto unikālas un sarežģītas paroles katram kontam; un norēķiniem internetā speciālu karti izmanto vien 22% (2024.g. - 24%.). Divfaktoru autentifikācija netiek izmantota pietiekami plaši, kaut arī tās izmantošana palielinās - ja 2024. gadā to izmantoja 12 %, tad jaunākie dati liecina, ka kopā ar paroli tiek izmantots kods, kas saņemts sms veidā (28%), vai ģenerēts kods no specializētas lietotnes (14%). Statistikas dati atklāj plaisu starp kiberhigiēnas principiem un cilvēku reālo rīcību. Tā kā drošības sajūtu lielā mērā veido zināšanas un pieredze, izglītošana un informēšana ilgtermiņā sniedz būtisku efektu, pat ja tas nav uzreiz acīmredzams.

Finansiālie un emocionālie zaudējumi

Lai gan cietušo skaits ir samazinājies (no 24% līdz 13%), problēma joprojām ir aktuāla. Visbiežāk zaudējumi ir finansiāli, kuru skaits ir pieaudzis no 32% uz 42 %, taču nozīmīgi ir arī psiholoģiskie aspekti – stress, kauns un bailes, kas iepriekš sastādīja 23%, šobrīd vērojams samazinājums uz 17%, savukārt identitātes zādzību piedzīvojuši 14% salīdzinot ar iepriekšējo periodu, kad to norādīja 17% aptaujāto.

Arī zaudējumu apmērs finanšu izteiksmē saglabā pozitīvu tendenci. Respektīvi, jo summa lielāka, jo proporcionāli ir mazāks skaits to, kam tā ir tikusi izkrāpta. Pēc pētījuma datiem, lielākoties, zaudētie finanšu līdzekļi ir bijuši nelieli - 65% (2024.g. - 67%.) gadījumu zaudēti līdz 100 eiro, savukārt virs 10 0001 zaudējumi bijuši 4%, kuru skaits ir palielinājies, salīdzinot ar 2024.gadu, kad tas bija 1% .

Cilvēks – izšķirošais elements

Galvenie iemesli, kāpēc cilvēki kļūst par krāpniecības upuriem, ir:

• steiga, neiedziļināšanās un nepietiekama uzmanība – 21% (2024.g. - 23%.);
• ticamības efekts (ziņa/saturs šķitis ticams) – 19% (2024.g. - 17%.);
• iepriekš nebija dzirdēts par šādu krāpšanas shēmu – 16% (2024.g. - 15%.);
• situācijas sakritība ar reālo dzīvi – 16% (2024.g. šāds atbilžu variants netika izmantots).

Papildus tam nozīmīgu lomu spēlē arī nogurums un stress, kas samazina spēju kritiski izvērtēt informāciju. Tas nozīmē, ka kiberdrošība nav tikai tehnisks jautājums – tā lielā mērā ir saistīta arī ar cilvēku domāšanu, uztveri un uzvedību.
 

Kas traucē būt drošākiem?

Lai gan kopējais zināšanu un izpratnes līmenis par kiberdrošību sabiedrībā pakāpeniski uzlabojas, piemēram, kopumā apskatot pašvērtējuma rādītājus par kiberdrošību skalā no 1 – 5 ( kur “1”– zināšanas ir ļoti sliktas, “5”- zināšanas ir ļoti labas), redzams, ka, lai gan joprojām respondentu vairākums sevi novērtējuši vidēji – “3”, šis rādītājs ir samazinājies – no 49% uz 44%. Tanī pat laikā mazinājies to cilvēku skaits, kas savas zināšanas vērtā pavisam slikti – “1” ir atzīmējuši 8%, iepriekšējā pētījumā tie bija 11%. Savukārt par 7% audzis ir respondentu skaits, kas savas zināšanas vērtē ar “4”, nu jau tie sastāda 27% un augstāko vērtējumu – “5” ir atzīmējuši 6% (2024.g. - 2%).

Par spīti pozitīvajai dinamikai, realitātē droša rīcība bieži vien atpaliek no teorētiskās izpratnes. Viens no galvenajiem šķēršļiem, ko min aptaujātie ir laika trūkums un ikdienas steiga. Mūsdienu darba un informācijas plūsmas apstākļos cilvēki spiesti pieņemt ātrus lēmumus, nereti neiedziļinoties detaļās. Tieši šādos brīžos visbiežāk tiek pieļautas kļūdas – tiek atvērti aizdomīgi e-pasti, uzklikšķināts uz nedrošām saitēm vai ievadīti sensitīvi dati nepārbaudītās vietnēs.

Ar laika trūkumu cieši saistīta ir arī prioritāšu problēma uz ko norādījuši respondenti. Kiberdrošība bieži vien netiek uztverta kā primārs uzdevums, bet gan kā kaut kas sekundārs, ko var atlikt uz vēlāku laiku. Rezultātā drošības pasākumi netiek ievēroti pilnvērtīgi vai tiek ignorēti pavisam.

Ne mazāk svarīgs faktors ir informācijas pārslodze. Digitālajā vidē lietotāji ik dienu sastopas ar milzīgu informācijas apjomu, kas apgrūtina spēju kritiski izvērtēt katru situāciju. Tas veicina automātisku, neapdomātu rīcību. Turklāt arī psiholoģiskie aspekti – nogurums, stress un emocionāla spriedze – būtiski ietekmē modrību. Noguris cilvēks daudz vieglāk uzticas šķietami ticamai informācijai un retāk pārbauda tās patiesumu.

Apkopojot pētījuma rezultātus, redzams, ka pastāv zināma pretruna starp uztveri un realitāti. No vienas puses, sabiedrības drošības sajūta pieaug, kas liecina par pozitīvām izmaiņām informētībā un izglītībā. No otras puses, augstais saskarsmes līmenis ar krāpnieciskām aktivitātēm apliecina, ka reālie riski joprojām ir būtiski un plaši izplatīti.

Zināšanas pašas par sevi negarantē drošu rīcību. Lai gan cilvēki arvien vairāk apzinās riskus, viņu ikdienas paradumi ne vienmēr atspoguļo šo izpratni. Tas nozīmē, ka kiberdrošības jautājums nav tikai informācijas pieejamībā, bet gan spējā šo informāciju konsekventi pielietot praksē.

Nākotnes izaicinājumi

Nākotnē kiberdrošības vide kļūs vēl sarežģītāka un dinamiskāka. Strauji attīstoties tehnoloģijām, īpaši mākslīgajam intelektam, sagaidāms, ka arī krāpniecības metodes kļūs arvien izsmalcinātākas. Vienlaikus pieaugs nepieciešamība pēc automatizētiem drošības risinājumiem. Tā kā cilvēks ne vienmēr spēj uzturēt augstu modrības līmeni, arvien lielāka nozīme būs sistēmām, kas spēj identificēt un novērst riskus lietotāja vietā. Tas ietver gan uzlabotas autentifikācijas metodes, gan drošības mehānismus, kas darbojas fonā bez aktīvas lietotāja iesaistes. Liela nozīme saglabāsies nepārtrauktai izglītošanai, lai lietotājiem palīdzētu ne tikai gūt zināšanas, bet arī attīstīt drošas rīcības ieradumus.

Cilvēka faktors ir izšķirošs — tas vienlaikus var būt gan risks, gan iespēja. Taču tieši cilvēks, ja ir pietiekami informēts un apzinīgs, var kļūt arī par galveno aizsardzības balstu. Kiberdrošība jau ir kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, līdzīgi kā satiksmes drošība vai veselības aprūpe. Tā vairs nav tikai IT speciālistu atbildība, bet gan kopīgs sabiedrības uzdevums, kur katra indivīda rīcība ietekmē kopējo drošības līmeni.