Latvijas kiberdrošības un CERT.LV tehnisko aktivitāšu 2025. gada pārskats
PUBLISKAIS 2025.GADA PĀRSKATS (PDF)
Pārskata mērķis ir sniegt Latvijas kiberdrošības pārvaldniekiem un speciālistiem operacionāli pielietojamu informāciju, analītiķiem izmantojamu apkopojumu par aizvadītā gada notikumiem Latvijas un Ziemeļeiropas reģiona kibertelpā, kā arī kiberdrošības situācijas attīstības prognozes tuvākai nākotnei.
CERT.LV komanda 2025. gadā par prioritāti noteica kritiskās infrastruktūras kiberdrošības stiprināšanu un reģionālu kiberdrošības spēju celšanu - visos Latvijas novados un valstspislētās, pievēršot īpašu uzmanību novadu domēm, enerģētikas, satiksmes, veselības aprūpes, viedās pilsētas vadības elementiem un citu būtisku pakalpojumu sniedzējiem, to informācijas tehnoloģiju un operacionālo tehnoloģiju vidēm, lai stiprinātu valsts nacionālajai drošībai un sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu sniedzēju sistēmu noturību un drošību. Noteiktos mērķus sasniedzam, ieviešot un nodrošinot visaptverošu CERT.LV pakalpojumu un atbalsta mehānismu kopumu, kas to saņēmējiem ir pieejams bez atsevišķas maksas. Tas ļauj sasniegt reāllaikam pietuvinātu, datos balstītu kiberdrošības notikumu apstrādi un reaģēšanu infrastruktūras turētāju vidēs. Nacionālās kiberdrošības likuma subjektiem ieviešot CERT.LV pakalpojumus, reaģēšanas laiks sarežģīta kiberincidenta gadījumā samazināts no 6 mēnešiem līdz 1 dienai vai pat tuvinās reāllaika apdraudējuma novēršanai.
Kopsavilkums
Digitālās pasaules drošība turpina strauji mainīties - kiberapdraudējumi kļūst arvien dinamiskāki, bet to novēršana - sarežģītāka. Kibernoziedznieki plaši un sekmīgi izmanto mākslīgā intelekta iespējas, sociālo inženieriju un identitāšu ļaunprātīgu izmantošanu, par uzbrukuma mērķiem izvēloties gan indivīdus, gan organizācijas ar nepietiekamu kiberdrošības praksi un pārvaldības līmeni. Vienlaikus joprojām tiek īstenoti mērķēti, rūpīgi plānoti kiberuzbrukumi, kuros izmantoti īpaši izstrādāti rīki un sarežģītu, savstarpēji saistītu tehniku un taktiku ķēde.
Ilgstoši veiksmīgi pielietotais kiberuzbrukumu scenārijs sastāv no vairākiem loģiski savienotiem posmiem. Tas ietver gan sarežģītu, gan dažkārt vieglākā ceļa ielaušanās taktiku, pastāvīgas piekļuves nodrošināšanu, ilgstošu klātbūtni infrastruktūrā, veiklu izvairīšanos no aizsardzības risinājumiem un plašu pārvietošanos datortīklā jeb sānu kustību. Uzbrukuma noslēguma posmā parasti seko tā kulminācija – datu eksfiltrēšana jeb “nopludināšana” vai infrastruktūras pilnīga iznīcināšana. Šādu uzbrukumu pamatā bieži ir ievērojams finansējums un profesionālu kibernoziedznieku kolektīvs darbs.
Lai gan šāds labi pārdomāts “perfektais noziegums” joprojām ir iespējams, tas arvien biežāk kļūst par izpētes un digitālās izmeklēšanas rokasgrāmatu piemēru. Vienlaikus aizvien biežāk novērojama salīdzinoši jauna tendence - strauji, dažkārt oportūnistiski uzbrukumi ar ātru “notikuma vietas” pamešanu. Šo zibuzbrukumu mērķis ir īsā laikā ielauzties, iegūt pieejamos datus un pēc iespējas ātrāk pārtraukt aktivitāti, neatstājot pēdas. Uzbrucējiem pieņemama ir arī tikai daļēja mērķa sasniegšana, paļaujoties uz veiksmi, jo galvenais ir rīkoties ātri un ar iespējami zemām izmaksām.
Lai gan spēles noteikumi nekad nav pilnībā vienlīdzīgi un uzbrucējiem pietiek ar vienu ievainojamību, kamēr infrastruktūras aizsargiem jāidentificē un jānovērš visas iespējamās nepilnības - tomēr jāatzīst, ka arī aizsargiem ir pieejama tā pati informācija, rīki un iespējas ieviest aizsardzības pasākumus. Tāpēc arvien mazāk paliek attaisnojumu šo pasākumu neesamībai.
Bieži vien ar jēdzienu “kiberdrošība” vispirms asociējas augsti kvalificēta IKT speciālistu komanda, rūpīgi izstrādāta dokumentācija, procedūras un ekskluzīvs, ļoti dārgs tehnoloģiskais aprīkojums. Lai gan daļēji šāds priekšstats ir pamatots, pārskata gadā novērotā situācija sniedz arī labu ziņu – pie kiberdrošības pamatiem var strādāt jebkurš, turklāt sākt iespējams jau tagad. Labs sākums ir pilnībā iespējams arī bez ievērojamiem finanšu līdzekļiem un augsti kvalificētas komandas. Protams, drošība rada izmaksas, taču tās neesamība ilgtermiņā maksās daudz dārgāk.
CERT.LV tehnisko aktivitāšu 2025. gada pārskatā analizētie notikumi skaidri parāda, ka daudzos gadījumos incidentu būtu iespējams novērst vēl pirms tā iestāšanās. Lai to panāktu, darbs vienmēr sākas ar sevi un atbildīgu attieksmi:
- kritiskā domāšana, izvērtējot riskus mūsdienu steigā;
- pašdisciplīna, jo reti drošākā izvēle ir ērtākā;
- pacietība biežajā paroļu nomaiņā un daudzfaktoru autentifikācijas lietošanā;
- kiberhigiēnas ievērošana ne tikai darba vidē, bet arī privāti mājās;
- sapratne un sadarbība ar līdzcilvēkiem un IKT drošības personālu, jo mēs visi kolektīvi stiprinām valsts kopējo kiberdrošības pozīciju.
Organizācijā vai uzņēmumā kiberdrošības pamati un plānošana sākas ar savas digitālās saimniecības apzināšanu un sakārtošanu. Pirms jaunu tehnoloģisko risinājumu, automatizācijas vai mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanas ir nepieciešama skaidra izpratne par to, kādi informācijas resursi, datorsistēmas, lietotāji, piekļuves tiesības, datu plūsmas un programmatūra jau pastāv organizācijas vidē. Efektīvu kiberdrošību nevar sākt ar modernu tehnoloģiju pievienošanu videi, kas atrodas ārpus strukturētas kontroles. Nesakārtojot un nepārzinot savu digitālo saimniecību, jebkurš jauns risinājums palielinās sarežģītību, nevis drošību.
Tāpēc kiberdrošības plānošanas pirmais solis ir pašreizējās situācijas inventarizācija: resursu uzskaite, piekļuves tiesību pārskatīšana, kritisko sistēmu noteikšana, atbildīgo personu identificēšana un atbildības jomu sadalījums. Šāds sākums ir ne tikai vienkāršs, bet arī praktiski nozīmīgs, jo vairumā gadījumu tas jau agrīni palīdz atklāt iespējamos riskus organizācijā. Tas ļauj kiberdrošību veidot kā pārvaldāmu procesu, nevis kā no realitātes atrautu tehnoloģisku paralēlo pasauli.
Tehnisko aktivitāšu pārskats ietver ne tikai incidentu aprakstus, bet arī iespējami detalizētu analīzi un praktiskus ieteikumus, kas ir reāli ieviešami izmantotajās sistēmās.
Pārskata galvenais mērķis ir sniegt iespēju mācīties no pieļautajām kļūdām, izdarīt secinājumus un ieviest uzlabojumus ikdienas darba vidē. To var izmantot ne tikai kā informācijas avotu, bet arī kā pamatu labās prakses vadlīniju ieviešanai.
Pārskatā sniegta detalizēta informācija par šādām 2025. gada notikumu kategorijām:
Finansiāli motivēti uzbrukumi: aplūkoti kiberapdraudējumi, kuru galvenais mērķis ir finansiāla labuma gūšana, izmantojot lietotāju uzticēšanos, tehniskas ievainojamības vai maldinošas shēmas. Sadaļā skaidrota šo uzbrukumu ietekme un sniegti praktiski ieteikumi risku mazināšanai un finanšu drošības stiprināšanai.
Citu valstu organizēti kiberuzbrukumi Latvijai (APT): analizēti augsti organizēti un tehniski sarežģīti kiberuzbrukumi, kas tiek īstenoti ilgtermiņa mērķu sasniegšanai, stratēģiskas informācijas iegūšanai vai ietekmes palielināšanai.
Pakalpojumatteices uzbrukumi (DDoS): raksturoti uzbrukumi, kuru mērķis ir traucēt digitālo pakalpojumu pieejamību, pārslogojot sistēmas, tīklus vai tiešsaistes resursus.
Ievainojamību apkopojums: aplūkotas būtiskākās publiski zināmās ievainojamības, kas var ietekmēt organizāciju informācijas sistēmu drošību un radīt riskus neatļautai piekļuvei, datu noplūdei vai pakalpojumu darbības traucējumiem.
CERT.LV Ielaušanās testi un kontrolētu uzbrukumu veikšana (Red Teaming): raksturotas kontrolētas un likumīgas kiberdrošības pārbaudes, kuru mērķis ir novērtēt organizācijas spēju identificēt, apturēt un reaģēt uz reāliem uzbrukuma scenārijiem.
CERT.LV SOC pakalpojuma rezultāti: pārskats par Drošības operāciju centra (SOC) pakalpojumu, kas centralizēti apkopo drošības telemetriju no klienta infrastruktūras un sasaista tās notikumus ar visu CERT.LV pieejamo apdraudējumu indikatoru un zināšanu kopu.
OSINT iegūtie rezultāti un ieteikumi: aplūkota publiski pieejamas informācijas izmantošana, lai identificētu iespējamos drošības riskus, informācijas noplūdes un organizācijas digitālās klātbūtnes ievainojamos punktus.
Kiberdrošības draudu meklēšanas operācijas jeb draudu medības: draudu medībās novērtē vispārējo informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) un infrastruktūras kiberdrošības līmeni. Tiek atklātas un analizētas ļaunprātīgas darbības, identificēta uzbrucēja klātbūtne, analizēta taktika, paņēmieni un izmantotās procedūras.
