2026. gada 3. ceturksnis Latvijas kibertelpā
2026. gada 3. ceturksnī Latvijas kibertelpā pieauga kiberapdraudējumu intensitāte un incidentu radītā ietekme. Uzbrucēji arvien aktīvāk izmantoja sistēmu ievainojamības, kompromitēja digitālās identitātes un izraisīja datu noplūdes.
Apdraudējumu vidi raksturoja arī automatizēti uzbrukumi un sociālās inženierijas metodes. Mākslīgais intelekts (MI) ļāva uzbrucējiem ātrāk īstenot uzbrukumus un veidot pārliecinošākas krāpšanas shēmas. Vienlaikus saglabājās ģeopolitiski motivētu kiberuzbrukumu draudi.
Kiberapdraudējumu apjoms turpināja pieaugt. Pārskata periodā identificēto apdraudēto iekārtu skaits sasniedza 1,4 miljonus - par 250 % vairāk nekā 2026. gada 2. ceturksnī un par 123 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Pieaugumu noteica gan faktiskie apdraudējumi, gan izmaiņas datu avotos. Vienlaikus pieauga CERT.LV Drošības operāciju centra (turpmāk tekstā SOC) reģistrēto trauksmju skaits, turklāt augsta līmeņa un kritisko trauksmju pieaugums bija ievērojami straujāks nekā trauksmju kopējais skaits. Šī dinamika norāda uz paaugstinātu risku informācijas sistēmu konfidencialitātei, integritātei un pieejamībai un nepieciešamību pastiprināti uzraudzīt iespējamos apdraudējumus.
CERT.LV manuāli apstrādāja 785 kiberincidentus – kas ir būtiski vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī un pērnā gada attiecīgajā periodā. Lielais krāpšanas gadījumu īpatsvars incidentu kopskaitā apliecina, ka lietotāju kiberhigiēna un spēja atpazīt krāpšanas mēģinājumus joprojām ir būtiski kiberdrošības priekšnoteikumi.
Pārskata pilnā versija pieejama te: PDF
Kopsavilkums
Būtiskākie apdraudējumi bija piekļuves datu kompromitēšana, pikšķerēšana un internetā pieejamu sistēmu ievainojamību izmantošana. Turpinājās finansiāli motivētu grupējumu kiberuzbrukumi. Apjoma ziņā dominēja krāpšana, kas skāra visplašāko iedzīvotāju loku. Savukārt potenciālās ietekmes ziņā būtiskus draudus joprojām rada citu valstu atbalstītu kiberuzbrucēju grupējumi (APT). Krievija joprojām ir galvenais kiberdraudu avots Latvijai. Ar ģeopolitisko situāciju un Latvijas atbalstu Ukrainai saistītie pakalpojumatteices (DDoS) uzbrukumi un haktīvistu aktivitātes turpina pārbaudīt valsts digitālo pakalpojumu noturību. Šo faktoru kopums īpaši apdraud valsts iestādes, pašvaldības, kritisko infrastruktūru un operacionālo tehnoloģiju (turpmāk tekstā OT) vadības sistēmas.
Pārskata periodā apjomīgākais un nozīmīgākais incidents bija kiberuzbrukums VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, kurā tika ietekmēti aptuveni 1,2 miljonu fizisko un 200 tūkstošu juridisko personu dati, radot datu konfidencialitātes pārkāpumu plašā mērogā. Šis un citi pēdējo mēnešu notikumi izgaismoja būtiskus trūkumus iestāžu un uzņēmumu kiberdrošības pārvaldībā, uzsverot nepieciešamību savlaicīgi identificēt un novērst sistēmu ievainojamības.
Ar Krieviju saistīti grupējumi turpināja testēt OT vidi, tostarp enerģētikas un rūpnieciskās vadības sistēmas. Latvija stiprina apsteidzošas spējas novērst apdraudējumus. CERT.LV šajā jomā jau novērsusi vairākus desmitus ievainojamību, kuru izmantošana varēja izraisīt incidentus.
Gatavojoties 15. Saeimas vēlēšanām, CERT.LV pārbaudīja vēlēšanu norisē iesaistītās informācijas sistēmas, veica draudu medības, stiprināja iesaistīto iestāžu noturību un ieviesa papildu aizsardzības pasākumus.
CERT.LV stiprināja preventīvo aizsardzību un paplašināja kiberdraudu atklāšanas spējas. DNS ugunsmūris bloķēja 4,7 miljonus pieprasījumu piekļūt krāpnieciskām vietnēm – tas ir 12 reižu vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Vienlaikus CERT.LV SOC paplašināja centralizēto kiberdrošības uzraudzību un apdraudējumu atklāšanu reāllaikā. Uzraudzīto Nacionālā kiberdrošības likuma subjektu skaits palielinājās par 20 %, savukārt to gala iekārtu skaits par 25 %. Plašāks uzraudzības tvērums uzlabo iespējas savlaicīgi identificēt potenciālos apdraudējumus. Savukārt Koordinētas ievainojamību ziņošanas platformā (CVD) reģistrēti 927 ziņojumi – lielākais ziņojumu skaits kopš tās ieviešanas. Līdztekus tehnisko spēju attīstībai CERT.LV paplašināja izglītošanas darbu, kiberdrošības apmācībās sasniedzot vairāk nekā 5 600 dalībnieku.
Kiberdraudiem kļūstot intensīvākiem un sarežģītākiem, Latvijas kibernoturībai būtiska ir savlaicīga risku apzināšana, preventīva aizsardzība un regulāra lietotāju izglītošana. Organizācijām jāpārzina savas IT sistēmas, savlaicīgi jānovērš ievainojamības, jāstiprina piekļuves kontrole un jāuzrauga izmantoto ārpakalpojumu drošība. Šo pasākumu efektivitāti nosaka koordinēta sadarbība un spēja laikus reaģēt uz apdraudējumiem.
Apvienojot testēšanu, ikdienas aizsardzību, apdraudējumu analīzi un kiberdrošības kopienas zināšanas, CERT.LV turpina stiprināt Latvijas kibernoturību. Katra savlaicīgi novērsta ievainojamība un apturēts apdraudējums padara Latviju par grūtāku mērķi kiberuzbrucējiem.
