Visa pārskata perioda garumā bija vērojami periodiski intensīvi Krievijas agresiju atbalstošu haktīvistu veikti DDoS uzbrukumi gan pret valsts pārvaldes iestādēm, gan pret finanšu, enerģētikas un transporta sektoru uzņēmumiem, taču tie neradīja ietekmi. Konstatēti arī ilgstoši mērķētu uzbrukumu mēģinājumi pret vairākām valsts iestādēm.
Visa pārskata perioda garumā bija vērojami periodiski intensīvi Krievijas agresiju atbalstošu haktīvistu veikti piekļuves lieguma jeb DDoS uzbrukumi gan pret valsts pārvaldes iestādēm, gan kritiskās infrastruktūras uzņēmumiem, taču vairumā gadījumu tie neradīja ietekmi vai arī ietekme bija neliela.
2022. gadā CERT.LV reģistrēto un apstrādāto incidentu skaits pieauga par 40%. Valsts pārvaldes sektorā IT sistēmu ievainojamību meklēšana augusi 7 reizes, bet kopējais uzbrukumu apjoms – četrkāršojies. 2022. gads Latvijas kibertelpā pamatoti uzskatāms par izaicinājumiem bagātāko un kiberuzbrukumiem intensīvāko periodu visā CERT.LV pastāvēšanas vēsturē kopš 2011.gada.
Nepiepildījās prognozes, kas paredzēja saasinātu kiberuzbrukumu intensitāti saistībā ar plānoto Padomju armijas karavīriem veltītā pieminekļa demontāžu augusta otrajā pusē, kā arī septembrī bija novērojama DDoS ziņojumu apjoma samazināšanās. Apdraudējuma līmenis Latvijas kibertelpā bijia nepieredzēti augsts, tomēr kopumā situācija vērtējama kā stabila.
CERT.LV darbības pārskats par 2021.gadu pieejams arī angļu valodā.
Latvijas kibertelpā bija jūtama paaugstināta aktivitāte, kas līdz ar 9. maija notikumiem Latvijā pastiprinājās, Latvijas kibertelpai piedzīvojot intensīvākos kiberuzbrukumus savā pastāvēšanas vēsturē. Galvenokārt tie bija piekļuves atteices jeb DDoS uzbrukumi. Par daudziem no šiem uzbrukumiem atbildību uzņēmās Krievijas agresiju atbalstošais grupējums Killnet.