2026. gada 2. ceturksnis Latvijas kibertelpā
Kibertelpas drošības apdraudējums Latvijā saglabājas augsts, un ilgtermiņā kiberdraudu intensitāte turpina pieaugt. To nosaka ģeopolitiskā situācija, arvien plašāka ievainojamību un mākslīgā intelekta izmantošana kiberuzbrukumos un lietotāju nekritiska paļaušanās uz digitālajiem rīkiem. Šie faktori prasa turpināt sistemātisku kiberrisku pārvaldību un konsekventi stiprināt organizāciju visaptverošo kibernoturību.
2026. gada 2. ceturksnī reģistrēti 673 manuāli apstrādāti kiberincidenti, kas ir par 20% mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī un par 5% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Arī identificēto apdraudēto iekārtu skaits samazinājās līdz 396 444, kas ir par 48% mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī un par 14% mazāk nekā pirms gada. Tomēr abi rādītāji joprojām ievērojami pārsniedz 2022.-2024. gada vidējo līmeni, un tas liecina, ka kiberdrošības apdraudējums saglabājas augsts.
Pārskata pilnā versija pieejama te: PDF
Pārskatā iekļauta vispārpieejama informācija, tas nesatur informāciju par tiem CERT.LV darbības rezultātiem, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju. Pārskatam ir tikai informatīva nozīme.
Galvenie draudi
Galvenie sākotnējās kompromitēšanas veidi joprojām ir publiskā tīklā pieejamu informācijas sistēmu ievainojamību izmantošana un pikšķerēšanas uzbrukumi, kas vērsti pret korporatīvā tīkla lietotājiem. Paaugstināts risks saglabājas organizācijās ar novecojušām vai nepietiekami uzturētām tīmekļvietnēm, neatjauninātām satura vadības sistēmām un to spraudņiem.
Būtiskāko ietekmi uz organizācijām turpina radīt izspiedējvīrusa uzbrukumi un datu noplūdes. To apliecina pārskata periodā notikušais liela mēroga kiberuzbrukums AS “Latvijas valsts meži” (LVM) IT infrastruktūrai, kur savlaicīgi nenovērsta publiski pieejamas sistēmas ievainojamība kļuva par ieejas punktu plašākam uzbrukumam. Šis gadījums uzskatāmi parādīja, ka pat viena kritiska ievainojamība var būtiski ietekmēt organizācijas darbības nepārtrauktību, radīt sistēmu darbības traucējumus, datu noplūdes risku un nepieciešamību apturēt kritisku IT sistēmu darbību.
Vienlaikus pieaug sociālās inženierijas, identitātes kompromitēšanas un informācijas zagšanas ļaunatūras radītie riski. Pakalpojumatteices jeb DDoS kiberuzbrukumi saglabājas kā efektīvs ģeopolitiska spiediena instruments un pastāvīgs apdraudējums.
Kvantitatīvi dominējošais kiberincidenta veids joprojām ir krāpšana, kas visvairāk skar iedzīvotājus. Arī Finanšu nozares asociācijas apkopotie 2026. gada pirmo sešu mēnešu dati rāda, ka Latvijas lielāko banku klientiem vidēji mēnesī tiek izkrāpti ap 1,3 milj. eiro. Tādēļ līdztekus tehniskajiem drošības pasākumiem būtiski turpināt stiprināt sabiedrības informētību un noturību pret sociālās inženierijas uzbrukumiem, īpaši pikšķerēšanu.
Krievija joprojām ir galvenais kiberdraudu avots Latvijai. Tās atbalstītu kiberuzbrucēju un haktīvistu aktivitāte, tostarp reaģējot uz Latvijas pausto atbalstu Ukrainai, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.
Ņemot vērā aktuālo draudu raksturu, organizācijām prioritāri jāstiprina ievainojamību pārvaldība, nepārtraukta kiberdrošības uzraudzība (SOC/EDR/XDR/SIEM), daudzfaktoru autentifikācijas izmantošana, rezerves kopiju pārvaldība, piegādes ķēžu drošība, regulāra lietotāju apmācība, vienlaikus periodiski testējot incidentu reaģēšanas un darbības nepārtrauktības plānus.
CERT.LV darbības rezultāti
Pieaugošie draudi vienlaikus veicina kiberdrošības spēju attīstību. Tie palielina pieprasījumu pēc datos balstītiem pakalpojumiem, lai uzlabotu spēju savlaicīgi identificēt un novērst apdraudējumus. 2026. gada pirmajos sešos mēnešos CERT.LV Kiberincidentu risināšanas komandas preventīvais darbs un DNS ugunsmūra aktīvā aizsardzība novērsa vairāk nekā 5 milj. piekļuves mēģinājumu ļaunprātīgām vietnēm – 6,5 reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Jūnijā sasniegts rekordaugsts rādītājs – 1,1 milj.
Pilnveidojot automatizētās draudu atklāšanas metodes, CERT.LV 2. ceturksnī apsteidzoši identificēja un novērsa 1 166 aktīvas krāpnieciskas kampaņas – par 900 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī - vēl pirms tās masveidā sasniedz lietotājus un rada zaudējumus.
Pārskata periodā tika veikti 18 IT sistēmu drošības testi, kuros identificēta 31 ievainojamība, tostarp kritiskas un augstas ietekmes, kas tika novērstas pirms to iespējamas izmantošanas kiberuzbrukumos.
Pieaug organizāciju redzamība gala iekārtu līmenī, ko nodrošina CERT.LV Drošības operāciju centra (SOC) pakalpojumu ieviešana atbilstoši nacionālajam regulējumam. Kopumā nodrošināta 57 021 gala iekārtas pārskatāmība, kas ļauj savlaicīgi identificēt un novērst apdraudējumus, sistemātiski stiprinot noturību.
Turpinot apmācības un sabiedrības izglītošanu kiberdrošības jomā, pārskata periodā 95 pasākumos tika apmācīti 8 632 dalībnieki – attiecīgi par 34% un 19% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
Starptautiskajā arēnā Latvijas lomu Eiropas kiberdrošības incidentu reaģēšanas komandu sadarbības kopienā stiprināja TF-CSIRT sanāksme Rīgā, pulcējot vairāk nekā 150 nozares ekspertu. Forums pievērsa uzmanību aktuālajiem kiberapdraudējumiem un izaicinājumiem Latvijā. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad kiberincidenti kļūst arvien sarežģītāki, un ciešāka sadarbība starp organizācijām un valstīm ir kritiski nepieciešama.
Stiprinot un pilnveidojot institūciju sadarbību un gatavību reaģēt uz plaša mēroga kiberincidentiem, “Cyber Europe” mācībās tika izvērtēta Latvijas transporta nozares spēja koordinēti reaģēt uz sarežģītiem kiberdrošības incidentiem.
CERT.LV organizētā jau astotā Draudu medību operācija ar paplašinātu klātbūtni apliecina pieaugošu operacionālo briedumu, nostiprinot to kā starptautiski atzītu civilās un militārās sadarbības modeli.
Savukārt Latvijas-Singapūras apvienotās komandas izcīnītā 1. vieta starptautiskajās kiberaizsardzības mācībās “Locked Shields 2026” apliecina Latvijas kiberdrošības speciālistu augsto profesionālo sagatavotību un spēju efektīvi reaģēt uz sarežģītiem kiberincidentiem. Tas arī stiprina valsts pārvaldes, militārā sektora un tehnoloģiju uzņēmumu sadarbības modeli.
Secinājumi
Lai gan pārskata periodā kiberincidentu un identificēto apdraudēto iekārtu skaits samazinājās, kiberdrošības apdraudējums Latvijā saglabājas augsts, un ilgtermiņā draudu intensitāte turpina pieaugt. Lielāko risku organizācijām rada savlaicīgi nenovērstas ievainojamības, identitātes kompromitēšana un sociālās inženierijas uzbrukumi, kas bieži kalpo par sākumpunktu plašākiem incidentiem.
Vienlaikus turpina pieaugt organizāciju redzamība gala iekārtu līmenī, ko nodrošina CERT.LV SOC, DNS ugunsmūra un citu datos balstītu kiberdrošības pakalpojumu ieviešana, lai varētu laikus novērst, atklāt, analizēt un ierobežot kiberincidentus vai reaģēt uz kiberincidentiem un tos pārvarēt.
Turpmāk organizāciju noturību arvien vairāk noteiks efektīva kiberdrošības risku pārvaldība, nepārtraukta kiberdrošības uzraudzība (SOC/EDR/XDR/SIEM), daudzfaktoru autentifikācijas izmantošana, rezerves kopiju pārvaldība, piegādes ķēžu drošība un regulāra lietotāju apmācība, vienlaikus regulāri testējot incidentu reaģēšanas un darbības nepārtrauktības plānus.
