Mobilās iekārtas turpina attīstīties un pilnveidoties pārsteidzošā ātrumā. Tā rezultātā, daļa cilvēku katru gadu tās regulāri maina. Diemžēl, iekārtu īpašnieki bieži neiedomājas, cik daudz viņu personīgās informācijas patiesībā glabājas šajās ierīcēs. OUCH! marta numurā mēs apskatīsim, kā jums vajadzētu droši tās iztīrīt, pirms no ierīces atbrīvojaties.
Kibernoziedznieki turpina rast arvien jaunus veidus, kā cilvēkus apmuļķot. Arvien populārāks kļūst jaunais krāpšanas veids – personalizētā krāpšana. Kibernoziedznieki ievāc vai nopērk informāciju par miljoniem cilvēku, un tad izmanto šo informāciju, lai personalizētu uzbrukumus. Rakstā nodemonstrēts, kā šie uzbrukumi darbojas, izanalizējot tipisku piemēru.
Eksistē jomas, kurās ar mazu budžetu un bez specifiskām zināšanām ir jānodrošina augsta drošības informācijas apstrāde – piemēram, pētnieciskie žurnālisti, NVO, u.c. Šajā rakstā apskatīsim, pēc CERT.LV drošības ekspertu viedokļa, vienu no labākajiem risinājumiem, kurā sabalansēta drošība, funkcionalitāte un lietošanas ērtums.
Jūs droši vien esat dzirdējuši, cik svarīgi ir aizsargāt savu privātumu un informāciju, ar kuru dalāties tiešsaistē. Lai to nodemonstrētu, mēs izmēģināsim ko jaunu - mēs parādīsim, kā veikt izpēti par sevi un noskaidrot, kāda informācija par jums ir publiski pieejama. Gudrā vārdā šo procesu sauc par OSINT (Open Source Intelligence).
Cilvēki bieži uzskata, ka viņi nav kibernoziedznieku potenciālie upuri, ka viņi, viņu sistēmas vai konti nav tik vērtīgi. Taču tā nav patiesība. Ja jūs lietojat informācijas tehnoloģijas vai nu darbā, vai mājās, jūs noteikti esat interesanti kibernoziedzniekiem. Ko darīt, kā sevi pasargāt?
Tāpat kā citus gadus, arī šogad CERT.LV aicina Latvijas iedzīvotājus būt modriem un uzmanīties, plānojot svētku pirkumus internetā. Pirmsvētku un svētku periods ir nevien labestības un dāsnuma laiks, bet diemžēl arī „ražas ievākšanas” laiks krāpniekiem un shēmotājiem, kas kibertelpā kā lamatas nemanāmi izvietojuši savus krāpnieciskos interneta veikalus.
