Lai cik droši jūs šķietami arī justos, tieši tāpat kā vadot automašīnu, agrāk vai vēlāk var notikt negadījums. Zemāk ir ieteikumi, kā noteikt, vai jūs kāds ir uzlauzis, un ja tas tā ir noticis, ko darīt tādā gadījumā? Jo ātrāk jūs atklāsiet, ka ir noticis kas nelāgs, jo lielāka iespēja ir atrisināt problēmu.
E-pasts vēl aizvien ir viens no galvenajiem komunikācijas līdzekļiem gan personīgajai, gan darba saziņai. Tomēr bieži vien paši esam sev ienaidnieki, to lietojot. Šajā numurā piedāvājam iepazīties ar biežāk pieļautajām kļūdām, izmantojot e-pastu.
Kibernoziedznieki turpina pilnveidot e-pastu krāpniecību, ko sauc arī par CEO krāpšanu vai biznesa e-pastu kompromitēšanu (CEO Fraud / BEC). Tas ir mērķtiecīgi organizēts uzbrukums, izmantojot e-pastu, lai apmānītu upuri, liekot tam veikt darbības, ko nevajadzētu veikt. Vairumā gadījumu tiek mēģināts izkrāpt naudu.
Jo vairāk ierīču ir pieslēgtas internetam, jo lielāka iespēja, ka kaut kas noies greizi. Hakeri var ieprogrammēt jūsu ierīces tā, lai tās uzbruktu citām iekārtām, ražotāji var ievākt detalizētu informāciju par jūsu ikdienas aktivitātēm, vai arī galu galā - ierīces var tikt inficētas un pat neatgriezeniski sabojātas. Kā sevi pasargāt?
Domājot par kibernoziedzniekiem, parasti iztēlojamies ļaundarus, kas ar datora starpniecību veic izsmalcinātus uzbrukumus internetā. Kamēr daudzi mūsdienu ļaundari tiešām izmanto e-pastu vai ziņojumu apmaiņu, citi ir atraduši radošus veidus kā pielietot arī telefonu potenciālo upuru apmānīšanai. Tādēļ mēģināsim saprast, kā atpazīt un apturēt šādus uzbrukumus.
Saistībā ar kiberdrošību noteikti ir dzirdēti tādi termini kā vīruss, trojānis un izspiedējvīruss. Tie ir apzīmējumi dažādu veidu ļaundabīgām programmatūrām, ko dēvē arī par ļaunatūru, un ko kibernoziedznieki izmanto, lai inficētu datorus un citas ierīces. Turpinājumā lasiet, kas īsti ir ļaunatūra, kādi ir ar to saistītie riski un kā sevi no tās pasargāt.
