Vai esat kādreiz aizdomājušies par tādiem neērtiem jautājumiem, kā, "kas notiek ar mūsu digitālo es, kad mēs nomirstam vai kļūstam rīcībnespējīgi"? Kas mūsu tuviniekiem ir jāzina mūsu aiziešanas gadījumā?
Viens no izplatītākajiem veidiem, kā kiberuzbrucēji cenšās apkrāpt vai apmānīt cilvēkus, ir krāpnieciski e-pasti (jeb pikšķerēšana) vai krāpnieciski telefona zvani. Taču, attīstoties tehnoloģijām, sliktie puiši izmēģina arvien jaunas metodes, piemēram, teksta paziņojumus, tādus kā īsziņas, iMessage, WhatsApp, Slack vai Skype. Aplūkosim vienkāršus paņēmienus sevis aizsardzībai.
Drīzumā miljoniem cilvēku centīsies iegādāties labākās dāvanas. Daudzi iepirksies tiešsaistē. Diemžēl, aktīvi kļūs arī kibernoziedznieki, radot neīstus tiešsaistes veikalus un izmantojot citus paņēmienus, lai apkrāptu cilvēkus. Šajā izdevumā aplūkosim veidus, kā iepirkties tiešsaistē droši un izvairīties no kļūšanas par krāpnieku upuri.
Tehnoloģijas mūsdienās mums sniedz neierobežotas un neidomājamas iespējas, tāpēc nereti var šķist mulsinoši un pat nomācoši, visu laiku domāt līdzi, kā tās izmantot droši. Aplūkosim četrus vienkāršus soļus drošākai tehnoloģiju lietošanai.
Daudzi no mums ir saņēmuši pikšķerēšanas e-pastus, kas izskatās ticami, it kā tos būtu sūtījusi mūsu banka, priekšnieks, vai iecienītākais interneta veikals. Taču tas patiesībā ir kiber-uzbrukuma mēģinājums, kura mērķis ir pasteidzināt vai ievilināt mūs veikt darbības, kuras mums veikt nevajadzētu. Jo labāk mēs spējam atpazīt šos uzbrukumus, jo labāk spējam neuzķerties.
Ja jūs izmantosiet datoru vai mobilo iekārtu pietiekami ilgi, agrāk vai vēlāk notiks kaut kas slikts. Šādos brīžos rezerves kopijas bieži vien ir vienīgais veids kā atjaunot savu digitālo dzīvi. Svarīgi ir saprast, ko jūs vēlaties saglabāt/ kopēt: specifiskus datus, kas jums ir svarīgi, vai pilnīgi visu, ieskaitot jūsu iekārtas operētājsistēmu.
Kiberdrošības semināri un darbnīcas, iesildot konferenci "CyberChess"
klātienē
Starptautiskā kiberdrošības konference "CybeChess 2024"
klātienē un tiešsaistē
